Rīgas kuprītis, 2

“Rīgas kuprītis” ir Aivara Kļavja vēsturisko romānu cikla “ Viņpus vārtiem” otrā grāmata, kurā darbība risinās Latvijas vēsturei tik nozīmīgajā 19. gadsimtā. Kari un zemnieku brīvlaišana, Napoleons un Gēte, jaunlatvieši un nacionālās atmodas pirmsākumi, bet visam pa vidu klīst noslēpumains tēls – kuprītis Tomass Šulcs, kura īsto būtību spēs atminēt tikai paši acīgākie lasītāji...

“Kļavja iecere, cik noprotams, patiesi vērienīga – nevis uzrakstīt triloģiju par kādu konkrētu personu vai dzimtu, bet gan par pašu vēsturi. Viņpus vārtiem apliecina jaunu tendenci – vēsturiskais romāns nav ilustrācija kādam iepriekšpieņemtam un par patiesu atzītam modelim, bet gan mēģinājums palūkoties uz vēsturi “no iekšas”. Mīta vietā stājas metafora – un man šķiet, ka skatījums caur metaforu ir daudz redzīgāks, jo mītam gribas tik ļoti noticēt, ka tas parasti vienkārši aizmālē acis.”
Guntis Berelis

Rakstnieks un žurnālists Aivars Kļavis (1953) literatūrā ienāca 70. gados ar stāstu krājumu "Kafejnīcā zagtas karotītes" (1976), kurā pirmo reizi latviešu padomju literatūrā bija mēģinājums atveidot jauna cilvēka reālo pasaules skatījumu. Sekoja vairākas līdzīgā intonācijā ieturētas stāstu un aprakstu grāmatas, tostarp īpaši iezīmīgs bija garstāsts "Es saucu, lai atsauktos"  (1982). 1987. – 1991. gadā rakstnieks bija žurnāla "Avots" galvenais redaktors – šis žurnāls spēlēja lielu lomu Atmodas laika intelektuālā klimata veidošanā un kļuva par platformu, kurā debitēja jaunā autoru paaudze.

Romānu cikls "Viņpus vārtiem", kuram autors veltījis desmit gadus, iezīmē jaunu pavērsienu rakstnieka daiļradē. Par šo romānu ciklu rakstnieks 2012. gadā saņēma Baltijas Asamblejas balvu.