Un viņi dzīvoja ilgi

Tāpat kā savos iepriekšējos romānos (“Driftā tikai lēdijas” un “Cukursaldā”) Gunita Krilova atjautīgi un spridzīgi, tomēr arī nopietni raksta par būtiskām problēmām mūsdienu latviešu sieviešu dzīvē: par attiecībām ģimenē, bērnu audzināšanu, savas patības meklējumiem.

Romāna “Un viņi dzīvoja ilgi” galvenajai varonei Agnesei ir 41 gads, un šķiet, ka viņai dzīvē netrūkst itin nekā. Tomēr Agnesi neatstāj izjūta, ka dzīve paiet garām, nesniedzot gandarījumu, ka viņa nespēj būt pati šeit un tagad. Varbūt piepildījumu palīdzēs gūt gremdēšanās alkoholā, senas draudzības, internetā atrasti padomi?

Taču situācija ģimenē arvien vairāk samezglojas, un Agnese neredz risinājumu…

“Ja pacenšas, Agnese, uzmetot īsu skatienu spogulim, tajā redz enerģisku, skaistu un kaislīgu sievieti, bet iekšēji, salīdzinot sevi ar divdesmitgadniecēm, kas ik rītu uzvelk uz plakstiem tumšas līnijas, viņa jūtas kā večiņa. Un tas ir viss, ko dzīve var piedāvāt? Samaksāt par dēla braucieniem, skatīties un fanot līdzi viņa sacensībām, vakaros iedzert vīnu un doties pie krācoša silta ķermeņa, kurš ik pa pusgadam uzdāvina milzīgas rozes?”