Apraksts

Rasols pavisam noteikti vieno visus latviešu svētku galdus. Būdamas par to pārliecinātas, abas grāmatas autores – fotogrāfe un sociālantropoloģe Elīna Kursīte un žurnāliste Sarmīte Kolāte – nolēma ļauties pētnieciskai avantūrai un doties rasola ekspedīcijā, lai noskaidrotu, kāds tad ir pareizais rasols un vai tāds vispār pastāv.

Grāmatas tapšanas laikā autores viesojās pie 20 stāstu un recepšu autoriem, nogaršojot visdažādākās “pareizā” rasola variācijas. Daži no viņiem, cenšoties atrast pašu pirmo rasola recepti Latvijā, nodevās padziļinātai vēstures izpētei, citi bija pārliecināti, ka vienīgais pareizais rasols ir tas, kādu gatavoja vecmāmiņa, bet vēl citi, spītējot ierastākām rasola variācijām, eksperimentēja un mēģināja rasolam piešķirt eksotiskāku garšas niansi. Nevarētu teikt, ka līdz ar šo ekspedīciju aplis ir noslēdzies un nav iespējamas vēl citas rasola versijas, taču šo stāstu un recepšu apkopojums ir labs pamats, lai sāktu sarunu. Kaut vai tāpēc, ka īstie rasolisti vēl aizvien strīdas par to, kā tad ir pareizi – rasols vai rosols.

“R*SOLS” nav zinātniska monogrāfija par Latvijas kulinārijas vēsturi, drīzāk gan opuss par latvieša dabu – nav pareizā rasola un vienlaikus tāds ir. Uzklausot rasolistu pieredzes stāstus un kopā gatavojot visdažādākos rasolus, nav šaubu – rasols ir latviešu gastronomiskajā kodā.

“Rasola gatavošana ir latviešu meditācija – latviešu sievietes buršanās un sazemēšanās. Visādi kartupeļi un pareizais izmērs, un mērces gatavošana. Kas gan ir pareizās mērces meklēšana, ja ne buršanās? Tu esi kā radītājs. Rasols ir pasaules centrs, un tu to radi!” (Ieva Raiskuma, žurnāliste)

“Kāda ir pareizā rasola garša? To es nevaru pateikt. Īstā garša vai nu ir, vai tās nav. Tas ir tāpat kā ieiet svešā mājā un sajust tās smaržu. Ir vai nu pareizā – tavas mājas smarža –, vai sveša.” (Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs)

“Arī man bērnībā rasols bija svētku ēdiens. Tolaik gan es nepievērsu uzmanību sastāvdaļām. Taču apprecoties situācija mainījās, jo sievas ģimenē rasola gatavošana bija svarīgs process. Piemēram, sievas vecmāmiņai, kura rasolā lika sālītus gurķus, bija ļoti svarīgi, ka gurķi tiek arī nomizoti. Mani tas mazais knifs aizķēra. Sapratu, ka, saliekot sastāvdaļas kopā, veidojas jau bišķi smalkāki salāti.” (Ingmārs Ladigs, šefpavārs)