Ceļojošā cirka gūstekņi, 4

Romāns "Ceļojošā cirka gūstekņi" pabeidz Aivara Kļavja četru romānu ciklu "Viņpus vārtiem", kurā līdz šim iznākuši romāni "Adiamindes āksts", "Rīgas kuprītis" un "Piesmietais karavīrs".
Romānā "Ceļojošā cirka gūstekņi" daudzās dažādos laikmetos aizsāktās sižetiskās līnijas beidzot sasienas ciešā mezglā, neskaitāmie personāži atklāj savas patiesās sejas, un kļūst skaidra autora pārsteidzošā iecere – notvert literatūras tīklā Latvijas beidzamā gadu tūkstoša vēsturi. Vēsture vairs nav sižets, t. i., cēloņsakarīgu notikumu virtene un pat ne labirints – drīzāk necaurbrienama biežņa, varbūt – ceļojošais cirks.
Romānā līdzās ir bīskaps Alberts un Kārlis Ulmanis, kurš nonācis aci pret aci ar nāvi, Kaupo un Ojārs Vācietis, kurš savukārt nonācis aci pret aci ar mūžību, ļaudis, kas gribot negribot kļuvuši par ceļojošā cirka personāžiem, un ļaudis, kas diriģē un vada šo cirku, XIII un XX gadsimts, bet punktu naktī uz jauno gadu tūkstoti pieliek autors pašrocīgi.

Rakstnieks un žurnālists Aivars Kļavis (1953) literatūrā ienāca 70. gados ar stāstu krājumu "Kafejnīcā zagtas karotītes" (1976), kurā pirmo reizi latviešu padomju literatūrā bija mēģinājums atveidot jauna cilvēka reālo pasaules skatījumu. Sekoja vairākas līdzīgā intonācijā ieturētas stāstu un aprakstu grāmatas, tostarp īpaši iezīmīgs bija garstāsts "Es saucu, lai atsauktos" (1982). 1987. – 1991. gadā rakstnieks bija žurnāla "Avots" galvenais redaktors – šis žurnāls spēlēja lielu lomu Atmodas laika intelektuālā klimata veidošanā un kļuva par platformu, kurā debitēja jaunā autoru paaudze.

Romānu cikls "Viņpus vārtiem", kuram autors veltījis desmit gadus, iezīmē jaunu pavērsienu rakstnieka daiļradē. Par šo romānu ciklu rakstnieks 2012. gadā saņēma Baltijas Asamblejas balvu.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.