“Nemiera gars”

2024-10-02

Tikko iznākusi latviešu rakstnieka Ričarda Ingrema jaunākā grāmata – “Nemiera gars”, īsts “vientuļā vilka” atainojums literatūrā.

Džeimss Kavano ir pensionējies “ārkārtas situāciju risinātājs”, kuru satopam brīdī, kad viņš apmetas uz dzīvi burvīgā Francijas mazpilsētiņā.

Ingrema romānos centrālais varonis allaž ir vīrietis labākajos gados ar visnotaļ cienījamām personības īpašībām. Šī mēraukla ir – vīrišķība un rakstura stingrība. Tāds ir arī Džeimss Kavano, jaunākā romāna galvenais tēls, tomēr – tāpat kā citi, tāpat kā jebkurš domājošs, kritiski vērtējošs cilvēks – arī Kavano pārdzīvo pretrunas un dzīves līkločus, kā arī savas kļūdas un neveiksmes. Nemiera gars Kavano ir no ASV. Viņam ir Vjetnamas kara rūdījums, pēcāk viņš sasniedzis izcilu karjeras virsotni kādā visai bagātā industriālā korporācijā, un bijis laimīgi precējies, tomēr piedzīvojis fiasko. Tagad, pārdomājot dzīvi un rosoties mazajā biznesā, Kavano pēkšņi atjauš, ka ir kāda nepabeigta lieta, kura pelnījusi viņa uzmanību. Vai to iespējams atrisināt? Un kāpēc Džeimsam Kavano tas nav izdevies līdz šim?

Ingrema romānu darbība vēl nekad nav notikusi Latvijā. Acīmredzot rakstnieka dzīvesveids licis, lai viņš iedvesmu smeltu dažādās zemēs, situācijās un, pats galvenais, cilvēkos. Rakstnieks reiz izteicās, ka vislieliskākā vieta vērojumiem esot lidostas.

Ingrema romāni izdoti sērijā “Zvaigznes detektīvu klubs”, un tas neapšaubāmi norāda, ka arī jaunākajā romānā jārēķinās ar spriedzes klātbūtni, jebšu šis teksts salīdzinājumā ar iepriekšējiem ir it kā rāmākā vēstījuma gultnē ievirzīts. Bet tas nebūt nav romāna trūkums – Kavano ir gana iespaidīgs, gudrs vīrietis, lai viņa gaitām sekotu ar empātiju un interesi. Viņa nepiekāpība, asās novērotāja spējas un vēlme atrisināt ikvienu neskaidrību ir tās īpašības, kas raisa lasītāja simpātijas.

Ričards Ingrems lielā mērā savu profesionālo dzīvi ir saistījis ar Grieķijas lielāko salu Krētu, un, kā viņš pats atzīst, rakstīšana “ir hobijs, kas laika gaitā kļuvis par nopietnu aizraušanos”.

Un vēl kāda R. Ingrema īpatnība: viņš kā trešā persona – vēstītājs savdabīgā kārtā itin kā piedalās pats savos romānos, un tā vienlaikus ir arī viņa prozas stila iezīme. Nuja, rakstnieks ir gana stilīgs gan kā personība, gan vārdā nenosaukts personāžs pats savos tekstos. Tā ka – atliek viņu iepazīt tuvāk. Vai arī – aizvien tuvāk.

Pieejama arī e-grāmata.