Stilīgs spiegu romāns ar reālām vēstures epizodēm
2024-10-04
Politiķa un vēsturnieka Ata Lejiņa jaunā grāmata ir romāns! “Karavīrs un Guntiņa” tapis pēc tam, kad autors uzrunājis vairākus rakstniekus, aicinot radīt latviešu odiseju. Beigās nolēmis, ka jāraksta pašam – un tapa šis darbs.
Tā galvenais varonis ir latviešu leģionārs Laimonis Vilks.
Romāna sākumā viņam ir tikai deviņpadsmit gadu, bet viņš jau
ierauts karā un, lai gan pats to neapzinās, nolemts klejojumiem
mūža garumā. Pēc kara beigām jaunais vīrietis nonāk Zviedrijā.
Apstākļu spiests, piesakās franču ārzemnieku leģionā, karo
Vjetnamā, darbojas Alžīrijā un Francijā, Austrālijā, Amerikas
Savienotajās valstīs, Vācijā un pat Ungārijā... kļūstot par
cilvēku, kas saņem un pilda īpašus uzdevumus. Cilvēku,
kurš, piedaloties lielvalstu varas spēlēs, ne mirkli neaizmirst
savu mazo zemi, kas bija brīva, bet nu ar varu iekļauta padomju
lielvalsts sastāvā.
Politikai un spiegu spēlītēm šajā romānā ir liela loma un – tā kā
autors mūža lielu daļu pavadījis ārpus Latvijas, – skatpunkts
atšķiras no mums ierastā. Notikumi vēroti no Rietumu puses,
iedvesmojot uz mūsu vēsturi palūkoties citādāk. Latviešu
leģions un dažādie leģionāru likteņi, Kurzemes katls, PSRS varenā
ēna, kura pletās daudz tālāk par valsts reālajām robežām, dažādu
valstu izlūkorganizācijas, spiegu darba gaišās un tumšās puses –
lūk, tikai maza daļiņa no romānā notiekošā.
Tā kā romāna varoņi ir jauni cilvēki, te rodamas arī vairākas
mīlestības līnijas: vispirms jau Laimoņa un Guntiņas, bet arī
citas. Vietām Ata Lejiņa un Laimoņa Vilka dzīvesstāsti, iespējams,
daļēji pārklājas vai pat saplūst, ne velti arī autors daudzus gadus
veltījis darbam Latvijas labā. Taču romāns no dzīves atšķiras ar
to, ka par dažādiem specdienestu sarūpētiem politiskiem tornado var
runāt vaļsirdīgi – jā, atklājot faktus un viedokļus, kurus,
iespējams, pat tagad nevarētu paust oficiālos dokumentos...
Atis Lejiņš (1942) vēsturnieks,
politiķis. 1944. gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju,
bet vēlāk – uz Austrāliju. 1960. gadā ģimene pārcēlās uz Ameriku,
kur A. Lejiņš Kalifornijas Universitātē ieguva maģistra grādu
vēsturē, pēc tam Stokholmas universitātē – doktora grādu.
1989. gadā A. Lejiņš nodibināja Latvijas Tautas frontes Zviedrijas
nodaļu, kuru vadīja līdz 1991. gadam, kad atgriezās uz dzīvi
Latvijā. Te izveidoja Ārpolitikas institūtu un bija vairāku
sasaukumu Saeimas deputāts.
Divas reizes bijis Afganistānā kara laikā, kur meklējis baltiešu
karavīrus starp padomju gūstekņiem.
Pieejama arī e-grāmata.