Māksla mīlēt mālu

Keramiķe Silvija Šmidkena ir ne vien spilgta māksliniece, bet arī publiciste. Viņas kultūrvēsturiskais darbs – dienasgrāmata “Māksla mīlēt mālu” – nav tikai stāsts par privāto dzīvi un personiskajām atziņām. Tā ir nu jau veselas paaudzes dienasgrāmata – piemineklis 20. gadsimta keramiķu darbam.

"Silvijas Šmidkenas aizraujošā memuāru grāmata atklāj spilgtu un daiļrunīgu panorāmu uz mākslinieku ikdienas dzīvi padomju ēras reālijās. Kodolīgā valodā, trāpīgos raksturojumos izcilā keramiķe liecina par mūžu mākslā, kā arī par Latvijas keramikas ziedu laikiem, kas šodienas varoņiem tikpat kā nav zināma.
Atšķirībā no daudziem citiem memuārliteratūras darbiem šī grāmata nav revanšs vai sentimentāla pagātnes apmīļošana – tā ir tieša un precīza, atstājot atklātus vairākus eksistenciālus jautājumus par mākslas un dzīves jēgas krustpunktiem.”
Gundega Repše

“Es iešu ievākt atmiņas. Līdzīgi kā ievāc ražu. Ievākšu tikai to, kas mani baros ilgus gadus. Trauslos, vārgos stādus izlikšos neredzam. Redzēšu tikai tos, kuri man noderēs. Un arī pati es savukārt būšu raža. Arī mani ievāks. No manis paņems tikai derīgo. Spēkam derīgo. Spēcināšanai. Tātad tomēr vājuma spēcināšanai. Pašreiz es izkārtoju sevi. Kā traukus ekspozīcijā.”
Silvija Šmidkena