Mamma, kas apēda bērnus

Reiz dzīvoja kāda mamma, kas ēda bērnus... ŠĻURPC! MMMMJAM! HAMS! Ņam, ņam, ņam!

Nē, nē, tā nesākas šausmu stāsts, bet gan jauka bilžu grāmatiņa, kuru lasīt un pētīt kopā ar mazuli. Grāmatas nosaukums ir visai provokatīvs, taču tajā atklājas mātes un bērna attiecības – mātes mīlestība, kas tiek dāvāta bērnam visos viņa dzīves mirkļos, un bērna pirmie mēģinājumi no šīs aizsargājošās, bet reizēm arī apgrūtinošās mīlestības loka izkļūt, tīši spurojoties pretī. Rotaļīgais stāsts atrisinās laimīgi, bērnam apjaušot, ka izaudzis viņš spēs ar visu tikt galā pats. Pēc tam, kad laiks pavadīts līksmos smieklos un jautrās spēlēs (“es tevi tūlīt apēdīšu!”), ir īstais brīdis apskauties un samīļoties.

Rakstnieces Ievas Melgalves stāstu krāšņās ilustrācijās un pašas izveidotā tēlu pasaulē izstāsta arī jaunā māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas studente Anita Rupeika – viņas mazais, zaļais “kastaņu ezītis” mēģina vienlaikus gan atbrīvoties no lāču mammas, gan iekarot tās mīlestību.