Nārnijas hronikas, 4. Princis Kaspians

Mainījās gaisma. Austrumos pie debesīm, līdzīgi mazam mēnestiņam, zemu mirdzēja Aravira, Nārnijas rītazvaigzne. Aslans, kas likās lielāks nekā iepriekš, pacēla galvu, sapurināja krēpes un ierēcās. Dobjā skaņa, kas lika nodrebēt kā tādā brīdī, kad iedūcas ērģeles, sākās ar zemu toni, pārgāja augstākā un kļuva skaļāka, tad daudz skaļāka, līdz satricināja zemi un gaisu. Tā pacēlās virs pakalna un plūda pāri visai Nārnijai.

NĀRNIJA. NĀRNIJA. NĀRNIJA

Zeme, kurā ir drosmīgi bruņinieki un gļēvi nodevēji...
Kurā mīt rūķi un nimfas...
Kurā kādu zēnu gaida bīstamas dēkas un dižs liktenis...

Pasaulslavenās grāmatu sērijas “Nārnijas hronikas” ceturtā daļa “Princis Kaspians” vēsta par jaunu princi, kurš alkst atkarot sev likumīgi pienākošos troni. Sev palīgos viņš izsauc bērnus no senas pagātnes, taču beigu beigās cīņas iznākumu noteiks nevis maģiski spēki, bet gan īsta drosme un godaprāts. Un, protams, Lielais Lauva Aslans, kurš nekad nav tālu no notikumiem Nārnijā...

No angļu valodas tulkojusi Ilga Melnbārde.