Pagājušo gadu Latvija

Grāmata visiem, kas vecāki par divdesmit.
Mēs šeit kopā dzīvojām – stāvējām rindā pie Minskas vai cita lielveikala, lai nopirktu ikdienas pārtiku, meklējām blatus, lai dabūtu jauno Ziedoņa dzejoļu grāmatiņu, gājām paši skolā un laidām savus bērnus uz skolu. Un jautājums nav par to, vai mēs gribētu tā dzīvot arī tagad. Šī ir atmiņu grāmata.
„Klau, vai atceries...” Jā, un mēs atceramies, tāpēc ka gadu desmitus gandrīz nekas nemainījās – konditorejas veikaliņš bija Vaļņu ielā, parakstāmās literatūras grāmatnīca Stučkas ielā, garais gastronoms Ļeņina ielā, baltmaizes kukulītis maksāja 22 kapeikas, bet biļete autobusā – 5 kapeikas.

Grāmata visiem, kas jaunāki par divdesmit.
Mūsdienu jaunatne, kura pasūta biļetes internetā, lai aizlidotu uz gandrīz vai jebkuru pasaules malu, ir patiesi izbrīnīta: „Mammu, tu saki – nedrīkstēja braukt uz ārzemēm? Bet atpūsties, ekskursijā arī ne? Kādas anketas, un kas tā tāda instruktāža? Kāpēc tu saki – izsviesti importa zābaki, nevis izlikti veikalā pārdošanai? Tālsarunu automāti? Galvenajā pastā?” Viņiem šī dzīve šķiet mazliet eksotiska, kurioza un brīžiem pat neticama.