Pēckarš. Krāsas. Jaunība

“Rozentālskolā mūsu skolotājs Ansis Stunda jautā:
– Sakiet, lūdzu, no kura jaunekļa iznāks mākslinieks, – vai no tā, kurš, aizgājis uz balli, visu vakaru dejo, vai no tā, kurš sēž malā un zīmē?
Mēs sapratām, kādu atbildi skolotājs gaida, un kā vienā balsī atbildējām:
– No tā, kurš zīmē!
– Pareizi! – skolotājs mums piekrīt.
Tomēr šis ir viens no ļoti nedaudzajiem jautājumiem, kuram šobrīd es nepiekrītu... Ja zīmē, tad zīmē ar visu sirdi un dvēseli, bet, ja esi aizgājis uz balli, tad dejo un izjūti dzīves garšu! Citādi no tevis iznāks sausiņš vai tikai amatnieks.”

Šo un desmitiem citu savas bērnības un jaunības gadu epizožu no meistarmācību laika, kas aizrautīgā un intensīvā radošā darbā aizvadīts Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, vizuāli spilgtās, ar Latgales puikam raksturīgu humora un pašironijas devu atainojis mākslinieks Jāzeps Pīgoznis atmiņu grāmatā "Pēckarš. Krāsas. Jaunība".
Atmiņu grāmatā aprakstīta ar mākslinieka skatienu vērotā Rīga, kurā ar lielu koferi pie rokas ierodas trīspadsmit gadu vecs zēns. Visā savas dzīves gaitā mākslinieks izjutis šo pilsētu kā daļu no sava likteņa, kā īsto iespēju vietu, kas garantē izglītību un dod dzīvei jēgu.
Līdz ar skolas un augstskolas gadu atmiņām Jāzeps Pīgoznis dāvājis iespēju viņa talanta cienītājiem baudīt krāsu prieku un aplūkot trīsdesmit divus darbus no meistara bagātās un daudzveidīgās mākslas darbu kolekcijas.