Renesanses filosofiski maģiskais reālisms

Eiropas pašapziņas vēsturē renesanse asociējas ne tikai ar Mikelandželo, Leonardo, Brunelleski, Rafaēla, Dīrera un citu ģeniālo mākslinieku daiļradi, bet arī ar pastiprinātu interesi par cilvēku. Humānistu filozofiskajā koncepcijā indivīds atrodas Visuma centrā un ir apveltīts ar neierobežotām attīstības iespējām. Tālaika domātāju uztverē cilvēks kā mikrokosms bija tikpat neizsmeļams kā Visums.
Renesanses domātāju pasaules uztverē vispārsteidzošākajā kombinācijā vienlaikus sadzīvoja gan Platona, Aristoteļa, Plotīna, stoiķu, epikūriešu un Svēto Rakstu idejas, gan alķīmijas, maģijas, gnosticisma, astroloģijas, kabalas, hermētisma un citu mācību atziņas, ko bagātināja Džordāno Bruno, Džovanni Piko della Mirandolas, Marsīlio Fičīno, Jākoba Bērnes un citu autoru neapturamā fantāzija.
Grāmatas uzdevums ir rosināt lasītāju ielūkoties šajā unikālajā pasaules ainā, padarot to sev tuvu un saprotamu, un vienlaikus pavērt iespēju ar citām acīm paskatīties uz it kā tik labi pazīstamajiem renesanses tēlotājmākslas un arhitektūras šedevriem.