Sarunas ar vecajiem jūras vilkiem

Populārā rakstnieka Egona Līva (1924–1989) mūža interese bija jūra un jūras ļaudis. Par to vēsta viņa stāstu un kinoscenāriju spēcīgie tēli un mākslinieciski spilgtie apraksti. Mūža nogalē viņš bija izvirzījis sev uzdevumu iepazīt vecos latviešu jūrniekus un uzklausīt viņu stāstus, tādējādi gūstot pārliecību, cik spoža nākotne būtu iespējama Latvijas kuģniecībai, ja ne padomju okupācija.

Pēc Egona Līva aiziešanas mūžībā lielu darbu paveikušas viņa atraitne Edīte Gūtmane un Anna Hānberga, atšifrējot sarunu ierakstus datorā. Savukārt rakstnieka draugs Ēriks Kūlis šo materiālu sakārtojis izdošanai, pievienojot arī kapteiņa Arvīda Ludevika atmiņu stāstu, ko viņam uzticējusi kapteiņa meita Gunta Bomkalne.

Vēl rakstnieku interesēja cilvēku likteņi. Sarunas ar vecajiem latviešu jūras vilkiem palaikam lasāmas kā ļoti saistošs dēku romāns. Kaut vai Ādama Melngalvja stāsts par amizantiem piedzīvojumiem Sumatras salā, par brīnišķīgo izglābšanos pēc sprādziena uz degvielas kuģa un Āfrikas ostas cilvēku labestību.

Šajā grāmatā lasāms, cik samezgloti un sarežģīti bija cilvēku likteņi, cik daudz šiem dzelzs vīriem nācies pārdzīvot – smagais darbs uz kuģa un ievainojumi, nežēlīgā laikmeta sitieni, jo vairāki no viņiem, tāpat kā daudzi, tika varas represēti un izsūtīti uz padomju koncentrācijas nometnēm. Taču arī šajos apstākļos redzams viņu lielais garīgais spēks un dzīvotgriba. Bet pāri visam – grāmata ir himna cilvēku mīlestībai uz jūru un kuģiem.

Egona Līva grāmatu ar prieku lasīs gan tie, kas vēl sapņo par jūru un tāliem ceļiem, gan Latvijas vēstures entuziasti, jo jūrnieku patiesie stāsti ir taču mūsu dzīvā vēsture, gan katrs, kam prieku sagādā ceļojumu un piedzīvojumu apraksti.