Smilšu kastes detektīvs. Rekonstrukcija

Vai tiešām briesmīgās traģēdijas cēloņi meklējami šķietami nenozīmīgos notikumos smilšu kastē? Šāds jautājums nomoka Elišku, kuras dzīve toreiz tikusi uz visiem laikiem izsista no ierastajām sliedēm un kura divdesmit gadu vecumā mēģina atrast atbildi ne vien uz šo, bet arī daudziem citiem jautājumiem. „Lai gan desmit gadus biju sev aizliegusi domas par māti, manī visu laiku mita jautājums, kuru es nekad nebiju spējusi izrunāt. Kāpēc viņa to izdarīja?” Arhitektūras studente Eliška uzmeklē un iztaujā daudzus sāpīgajā notikumā iesaistītos, taču galīgo atbildi atrast nespēj, lai gan brīžiem darbojas kā īsta policijas izmeklētāja. Šie centieni brīžiem pārvēršas apsēstībā, kas gandrīz noved pie traģiskām beigām.
Stāstījums pirmajā personā izaug no detektīva motīva – kāpēc Eliškas māte pastrādāja tik šausmīgu rīcību – un to pavada Eliškas draudzenes, vientuļās mātes, liktenis, netrūkst arī kolorītas liecinieku galerijas. Seni pagātnes notikumi, ainas no arhitektūras studentu dzīves un Eliškas mīlas dēka - tas viss notiek ātrā tempā saspringtu ainu laikā; Hanišova pat piepilda sava romāna lappuses ar sarežģīto slepkavu māšu kazuistiku, taču Eliška nepagūst uzlauzt galveno atslēgu, aiz kuras slēpjas atbilde, jo viņas mātes rīcībai trūkst ticama motīva. Kamēr Alena Mornštajnova stāstu savā romānā Klusuma gadi pārceļ uz visu dziedināšanas laika drošību, Hanišova, gluži pretēji, izceļ nedrošību un iracionālas uzvedības tumši infekciozo pievilcību.V. Hanišova šajā psiholoģiskajā romānā, tāpat kā latviešu lasītājiem pazīstamajā, šodien gandrīz par kulta romānu kļuvušajā „Sēņotājā”, pievēršas galvenokārt visnotaļ sarežģītām attiecībām ģimenē, no kurām bērni bieži vien cieš visu mūžu.
No čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš.