Tā runāja Zosu māte

Kendija Enslija ir jauna žurnāliste ar neparastu talantu: viņa redz spokus un spēj ar tiem sazināties. Tas reizēm kļūst nogurdinoši, jo gari mēdz būt pļāpīgi un uzrasties nepiemērotos brīžos, tomēr Kendija nesūdzas – pateicoties savām spējām, viņa joprojām var būt kopā ar sev visdārgāko cilvēku pasaulē.

Korbins O’Braiens ir feja. Precīzāk – pa pusei feja, bet puisis ir gatavs uz jebko, lai feju tauta viņu pieņemtu kā savējo. Protams, par Korbina plāniem nevajadzētu uzzināt nedz viņa audžumātei-raganai, nedz draugiem un pārējiem no vietējās pārdabju kopienas, jo viņa ieceres nav gluži likumīgas...

Kendijas un Korbina ceļi krustojas mazpilsētas kafejnīcā, aizsākot neizskaidrojamu notikumu virkni. Kendiju vajā neizprotamas izcelsmes radības, kas šķiet nākam no miglas. Drīz vien šīm būtnēm seko citas: vietējās avīzes redakciju ir apsēdušas trīs aklas peles, naktī ielās spēlējas bērni, un kas ir mazā sieviņa, kura lido zoss mugurā? Bet tas vēl ir tikai sākums...

Lauras Dreižes jaunākā romāna lappusēs sastopas mūsdienu pasaule un senu ķeltu leģendu atbalsis – mītiskas būtnes, dievi un raganas, durvju rokturis, kurš citē Šekspīru, un mazliet sociopātiska enciklopēdija. Kendijai un Korbinam ir jāsaprot, kā vērst notikušo par labu, pirms iekams ar pasauli noticis kas neatgriezenisks...