Zemdegas

Romānu “Zemdegas” veido ievads, pirms kura autore raksta: “Šis ir dīvainākais atgadījums manā mūžā”, un vairākas nenumurētas nodaļas (stāsti) ar interesantiem nosaukumiem, kas īsi raksturo katras nodaļas varoņus. Ievadā autore atklāj, ka visi darbojošies cilvēki ir miruši, arī viņa pati.
Romānā vārds pārmaiņus tiek dots vairākiem stāsta dalībniekiem vai tiek stāstīts secīgi no dažādu stāsta dalībnieku viedokļa. Katram varonim viņam atvēlētajā epizodē – kaut vai dažos kilometros uz ceļa vai pāris svētdienas rīta stundās – jāpagūst atklāt, kāds viņš ir, cik dramatiski ir viņa dvēseles “zemdegu” iegruvumi. Visi varoņi dzīvo nelielā ciematā un ir saistīti ar ģimenes saitēm vai ir savstarpēji pazīstami. Tie ir vairāk vai mazāk traģiski vēstījumi, kas variē “netiešās slepkavības” tēmu.
Romānu veidojošie stāsti atbilst reālpsiholoģiskās prozas tradīcijām – tajos viss ir viegli atpazīstams un arī ticams. Tekstā saskatāmas ļoti daudzas tēmas – cilvēks un viņa liktenis, dzīvība un nāve, mīlestība, sapnis un īstenība, cilvēks un daba. R. Ezera prasmīgi pratusi savīt visas šīs tēmas vienā darbā, radot neparastu, interesantu un savdabīgu romānu, pati to nosaucot par “fantasmogoriju”, tātad par fikciju. Romāna ievaddaļa un noslēgums tiecas noliegt “atbilstību īstenībai”, kas 20. gadsimta 70. gadu latviešu prozā ir ļoti pārdrošs solis.
Romānā nav vētrainas sižetiskās darbības, bet tajā aprakstītie notikumi, cilvēku likteņi un tēlu jūtu pasaule pievelk kā magnēts. Lasītais katru rosina pārdomāt “norises, kas sākušās sen un atnākušas pie mums”.