Darba sākotnējā tirāža bija pavisam neliela, taču,
pieaugot Freida popularitātei, arvien lielāku publikas atzinību
ieguva arī šis sacerējums, un viņa dzīves laikā vien tas piedzīvoja
septiņus papildizdevumus. Nu šis apjomīgais darbs, kas
ietekmējis psiholoģiskās domas attīstību vairāk nekā gadsimta
garumā, Dr. phil. Igora Šuvajeva tulkojumā pieejams arī latviešu
lasītājiem. Vai tiešām Freids ir atklājis sapņa noslēpumu, un kas
īsti ir viņa sapņu mācība?
Freids uzskata sapni par vienu no domāšanas un pieredzes formām,
tās neizprašana liedz iepazīt pašam sevi. Cilvēks dzīves laikā
sapņo vidēji septiņus gadus, pat nerunājot par nomoda sapņiem. Tas
ir pietiekami ilgs laiks, lai miegā redzētais rosinātu domājošu
cilvēku jautāt: ko sapnis vēlas man teikt? Freidam sapnis
ir jēgpilns veidojums, kuru iespējams interpretēt, turklāt precīzi
to var izdarīt tikai pats sapņotājs.
Freida skatījumā sapnis ir vēlmes – bieži vien slēptas un
apspiestas – piepildījums. Vēlmes nav nošķiramas, piemēram, no
seksuālā vai infantilā. Mēs varam iedomāties, ka esam krietni,
tikumīgi, estētiski un intelektuāli izsmalcināti, taču sapņi mēdz
uzrādīt ko pavisam pretēju. Tā kā zemapziņas informācija bieži vien
ir pārāk satraucoša, apzinātais prāts darbojas kā cenzors un bloķē
šīs informācijas nonākšanu apziņā tiešā veidā, paužot to citā –
tēlu valodā. Ļaujoties iedomām, kas tiek dēvētas par brīvām
asociācijām, no manifestētā sapņa jeb sapņa, ko cilvēks atceras,
var nonākt pie sapņojuma, proti, sapņotajām domām. Un te jau dzimst
psihoanalīze...
“Sapņa
interpretācija” ne tikai iezīmē Freida meklējumu
stratēģiskās pozīcijas, tā ir arī viena no visu laiku intīmākajām
biogrāfijām, jo šajā darbā viņš atklāti un nesaudzīgi analizē arī
pats savus sapņus. Interesanti, ka darbam “Sapņa
interpretācija” ir visai ciešas saites ar Latviju un
Baltiju. Freids bieži atsaucas uz darbiem, kuru autori ir
Latvijas baltvācieši, īpaši nozīmīga ir izvērstā polemika ar
filozofu un psihologu, Augusta Bīlenšteina māsasvīru Ludvigu
Štrimpelu. Freida grāmatā ir atsauces arī uz Jaunaucē dzimušo
Ludviga Štrimpela dēlu Ādolfu, Valmierā dzimušo filozofu Johanu
Erdmanu, ērglēnieti Oto Girgenzonu.
Psihoanalīzes tēvs bieži kritizēts par seksismu un mizantropiju,
Freidam pārmet, ka viņš pārāk lielu uzmanību pievēršot instinktu
lomai, it kā cilvēks būtu mežonīgs zvērs. Tomēr, kā
grāmatas ievadā uzsver tulkotājs Igors Šuvajevs, tāpat kā pastāv
nevis psihoanalīze, bet psihoanalīzes, pastāv arī dažādi, atšķirīgi
Freidi, t.i., patiesībā Freids tiek izdomāts. Kliedēt šos mītus un
ļaut runāt pašam Freidam, nevis tikai pārspriedumiem par viņu un
viņa mācību, – tāds ir šā latviskā pirmizdevuma mērķis.
Tulkojumu papildina tulkotāja komentāri.
Grāmata tiks atvērta starptautiskās konferences "Totēms un tabu: toreiz un tagad" ietvaros 16. aprīlī
plkst. 18:30 Gētes institūtā Torņa ielā 1 (ieeja no
Klostera ielas).
Pieejama arī e-grāmata.
